Klimata pārmaiņu ietekme uz dzīvniekiem

Attēls no: http://singitasafari.com/lion/

Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru esot izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk - tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības. Vidējā gaisa temperatūra pēdējajos 100 gados ir palielinājusies par 0,74 ± 0,18 °C.Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir secinājusi, ka vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies visticamāk tāpēc, ka ir palielinājies antropogēno (mākslīgi radīto) siltumnīcas gāžu koncentrācija.

Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Piemēram, kā apliecina ledāju izpēte, laikā no 9. līdz 15. gadsimtam (šis laika posms dažādos kontinentos ir atšķirīgs) pasaulē bija vērojams siltuma periods, kurā vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā mūsdienās, kam sekoja periods ar vēsāku klimatu — pazīstams kā «mazais ledus laikmets». Mūsdienās aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība, un vai tādēļ izmaiņas nav straujākas, nekā, ja tās būtu "dabiskas"? Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē.

Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes, ūdens režīma izmaiņas. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt tā sauktie skābie lieti, kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības - no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Mērenajā joslā mazāk kļūst skujkoku, bet palielinās lapkoku īpatsvars. Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana.

Attēls no: http://en.wikipedia.org/wiki/Giraffe

Klimata pārmaiņas neatstāj ietekmi tikai uz dabu un cilvēkiem, tās arī ļoti spēcīgi ietekmē dzīvniekus un to veselību. Bet šīs problēmas paralēli arvien biežāk un smagāk ietekmēt arī cilvēku veselību un ekonomisko stāvokli.

Jaunākās tendences liecina, ka klimata pārmaiņas ir veicinājušas dzīvnieku slimību rašanos un izplatību. Dzīvnieki sirgst ar gremošanas traucējumi, pārnēsātāju izraisītām slimībām, cieš no karstuma dūrieniem vai dehidrācija. Lielākās problēmas ir lielais karstums un klimata pārmaiņu izraisītās dzīvnieku migrācijas teritoriju svārstības.

Ar dzīvnieku migrāciju saistās bažas par dažādu slimību izplatības palielināšanos arvien plašākās teritorijās. Pārnēsātāju izraisītas slimības, piemēram, Rifas ielejas drudzis, Āfrikas zirgu Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus (piemēram, liellopus, aitas un kazas) un ko slimību pārnēsātāji kukaiņi izplata no viena dzīvnieka uz otru. Tas nozīmē, ka slimības parādīšanos un izplatīšanos lielā mērā ietekmē vides apstākļi. Pastāvot labvēlīgiem vides un klimatiskajiem apstākļiem, slimību pilnīgi uzņēmīgās (t.i., neimūnās) atgremotāju populācijās vasaras nogalē un rudenī ir iespējami slimības epidēmijas viļņi, ko ir ārkārtīgi grūti kontrolēt.

Šo slimību ES līdz pagājušā gadsimta 90. gadu beigām uzskatīja par eksotisku, jo tajā laikā tika ziņots vienīgi par sporādiskiem slimības uzliesmojumiem ES dienvidos. Tomēr no 21. gadsimta sākuma situācija ir dramatiski mainījusies: daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, ir bijuši vairāki epidēmijas viļņi, kas radījuši būtiskus zaudējumus dzīvnieku saslimstības, mirstības un tirdzniecības traucējumu ziņā. Pēdējos dažos gados pēc masveida vakcinācijas kampaņām, kas kļuva pieejamas no 2008. gada, situācija ir ievērojami uzlabojusies. Tomēr dažos apgabalos bija vērojama tendence, ka slimība ir kļuvusi endēmiska, un ir iespējams, ka turpmāk no šiem apgabaliem varētu izraisīties epidēmijas viļņi.

Mēris, Rietumnīlas drudzis un jo īpaši infekciozais katarālais drudzis ir tikai dažas no slimībām, kuras izplatību varētu ietekmēt klimata pārmaiņas. Katarālais drudzi, kas uzliesmoja 2006.gada vasarā Nīderlandē noturīgums un izplatība vērojama līdz Zviedrijai, kas ir daudz tālāk uz ziemeļiem, nekā iepriekš zināmā vīrusa izplatības teritorija.

Informācija no: http://www.llkc.lv/?id=401314 un http://lv.wikipedia.org/wiki/Glob%C4%81l%C4%81_sasil%C5%A1ana