Peldošs leduskalns maina Antarktīdas ģeogrāfiju
115 kilometrus garajam leduskalnam, kura platība ir aptuveni 2500 kilometru, dots apzīmējums B15A, jo tas atšķēlies no lielākā vēsturē zināmā aisberga - tā dēvētā B-15, kas savukārt jau 2000.gada martā atlūza no Rosa šelfa ledāja. Aprīļa vidū B15A uztriecās Drigaļska ledājam, kas 70 kilometru garumā iestiepās Rosa jūrā, atšķeļot no tā piecus kilometrus garu gabalu, bet pats aisbergs palika neskarts. NASA eksperti šo sadursmi prognozēja jau vairākus mēnešus. Šai Antarktīdas piekrastes daļā ir īpaši bagāta dzīvnieku valsts - roņi, pingvīni, klijkaijas, ko varētu apdraudēt aisberga radītās pārmaiņas. Iepeldot Makmērdo šaurumā, leduskalns jau būtiski ietekmējis vietējo klimatu, bloķējot vējus un straumes, kas parasti iznesa no šauruma tur sadzīto ledu. Līdz ar to apdraudēta arī vietējā pingvīnu populācija, jo putniem jāpeld daudz tālāk, lai nokļūtu atklātā ūdenī un ierastajās barošanās vietās, tāpēc daudzi mazuļi var aiziet bojā. Antarktīdas pētnieki prognozē, ka drīzumā B15A ietrieksies nākamajā krasta izvirzījumā - 25 kilometrus garajā Aviatoru ledājā, un šīs sadursmes sekas, viņuprāt, jau varētu būt smagākas. Tikmēr polārpētnieki no Austrālijai piederošās Keisija stacijas ziņo, ka līcī iepretī viņu bāzei iepeldējusi cita prāva B15 atlūza - aisbergs B15G, kura garums varētu būt aptuveni 50 kilometri un platība - divas reizes lielāka par Maltas salu. Kā pastāstījis stacijas vadītājs Džeremijs Smits, leduskalns tālumā ir skaidri saskatāms kā pelēcīga līnija gar debessmalu un aizņem pusi apvāršņa; ledus radzes vietām atstaro sauli, bet ēnā tas gandrīz saplūst ar debesīm. Smits lēš, ka šā aisberga tilpums pārsniedz 220 kubikkilometrus. 11 tūkstošus kvadrātkilometru lielais B-15, kas pirms vairāk nekā pieciem gadiem atlūza no Rosa šelfa ledāja iepretī Jaunzēlandei, trīsarpus gadus gulēja Antarktīdas piekrastē, kur to palēnām grauza vētras, viļņi un okeāna straumes. Atšķeļoties tas aizšķērsoja Rosa salas imperatorpingvīnu kolonijai ceļu uz atklātu jūru, līdz ar to šai laikā tur jau gājušas bojā trīs ceturtdaļas pingvīnu populācijas. 2003.gada novembrī tas vētrā pāršķēlās divās lielās un vairākās mazākās daļās. B15A un B15G ir divas no tām. Lai gan aisbergi arī agrāk laiku pa laikam atšķēlušies no Antarktīdas ledus laukiem, pēdējos gados zinātnieki raizējas, ka globālā sasilšana šo procesu varētu kritiski paātrināt.
Informācija un attēls no: http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/112378-peldoss_leduskalns_maina_antarktidas_geografiju
Neticams ģeogrāfisks atklājums - Līvani ir valsts centrs
Laikmetā, kad vairs šķietami nenotiek nekādi lieli ģeogrāfiski atklājumi, ar lepnumu varu paziņot, ka esmu izņēmums. Esmu atklājis gadu desmitiem slēptu patiesību – Līvāni ir Latvijas centrs. Aprēķinu veicu pēc lineārās metodes, izmantojot grafisko redaktoru „Paint” – savienojot valsts tālākos Rietumu/Austrumu un Ziemeļu/Dienvidu punktus, attēls kļūst nepielūdzams.Atklājumu uzskatu par tik revolucionāru, ka pieprasu nekavējoties:
1) Uz visiem galvenajiem autoceļiem, blakus norādei „Rīga” rakstīt arī attālumu līdz Līvāniem (t.i. valsts centram)
2) Pēc atklājuma sagaidāms būtisks tūristu pieplūdums Līvānos, tāpēc pilsētai nepieciešams jauns kinoteātris, vietēja mēroga lidosta (ierīkot var uz manas zemes), veloceliņš līdz galvaspilsētai un apzeltīts gailis kādā no Līvānu baznīcām (Pēterbaznīcas gaiļa analogs).
3) Atklājēja vārdā nodēvēt kādu no ielām. Piemēram, Rīgas iela turpmāk varētu saukties Jāņa Liksta iela.
4) Tā kā valsts centrs konstatēts Latgalē, jānodrošina latgaliešu valodas apguve visās republikas vispārizglītojošajās mācību iestādēs .
Informācija un attēls no: http://www.brivamute.lv/2010/08/26/neticams-geografisks-atklajums/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru